Счётчик скачек MONERO
03084
Счётчик скачек MAGNETAR
0962

[латышский / latviešu / Latvian] Andris Kalnozols / Андрис Калнозолс - (Kalendars, Kalendaars) Kalendārs mani sauc / Я Календарь / I am the Calendar [2020, PDF, LAV]

Ответить на тему
 
Автор Сообщение

star21 ®

Пол: Женский

Стаж: 11 лет

Сообщений: 262214

Откуда: Екатеринбург

Создавать темы 15-Мар-2023 21:45

[Цитировать]

Kalendārs mani sauc / Я Календарь / I am the Calendar
(Календарь меня зовёт / Меня зовут Календарь)
Год выпуска: 2020
Автор: Andris Kalnozols / Андрис Калнозолс
Издатель: Orbīta
Язык курса: латышский
ISBN: 978-9934-591-07-5
Формат: PDF
Качество: Издательский макет или текст (eBook)
Кол-во страниц: 148 (в книжном варианте 336)Описание: В основе романа лежит образ уникального «маленького человека», живущего в маленьком городке в Латвии. Он почти не взаимодействует с другими людьми. Весь роман написан как замещающий текст при недостатке коммуникации. Сначала герой Оскар записывает свои мысли в блокнот для общения с местным священником, затем в дневник. Все меняется, когда в жизни Оскара появляется неизвестная красавица. Герой начинает предпринимать шаги, которые до этого казались ему непреодолимыми.
  • English
    The novel is based on the image of a unique "little man" living in a small town in Latvia. He hardly interacts with other people. The whole novel is written as a substitute text with a lack of communication. First, the hero Oscar writes down his thoughts in a notebook for communication with the local spiritual shepherd, then in a diary. Everything changes when an unknown beauty appears in Oscar's life. The hero begins to take steps that previously seemed insurmountable to him.
    • Latviešu
      Andra Kalnozola romāna "Kalendārs mani sauc" centrālais tēls ir jauns vīrietis ar grūti definējamu garīgās veselības stāvokli. Brīžiem šķiet, ka viņa prāts strādā kā bērnam, citkārt – ka labāk nekā vairumam pieaugušo. Stāsta struktūru veido vietējās mazpilsētas mācītājam rakstītas vēstules, kurās galvenais varonis reflektē par savā dzīvē notiekošo, tādējādi iepazīstot pats sevi un apkārtējo pasauli. Nelaimīga iemīlēšanās viņu novedusi pie eksistenciālas nepieciešamības no galvas iemācīties katra kalendāra datumā svinamās vārdadienas, lai "nokļūtu tuvāk" iecerētajai meitenei, proti, – starp visiem vārdiem atrodams arī viņējais. Oskara jeb Kalendāra atmiņas īpatnības un spēja pārdabiski koncentrēties uz specifiskiem uzdevumiem ne tikai atklāj ļoti īpatnēju psiholoģisko varoņa portretu, bet arī dzen uz priekšu aizkustinošus, aizraujošus un uzjautrinošus notikumu pavērsienus. Kalnozola rakstības stilā apvienota dzejai radniecīga poētiskā pasaules uztvere, kas izpaužas spilgtā tēlainībā, un maģiskajam reālismam radniecīga atmosfēra. Vienlaikus to caurvij prasmīgi veidota sižeta struktūra un veikla stāsta dinamika. Autors spējis ap dzelžainu kodola koncepciju apvīt intimitāti veidojošas nianses, caur personīgām detaļām iedzīvināt tēlus un katru stāsta pavērsienu padarīt par atsevišķu piedzīvojumu, vienlaikus pārliecinoši kontrolējot radīto pasauli un uzturot intrigu.

      пример текста / teksta piemērs

      Andris Kalnozols
      Kalendārs mani sauc
      Dievs nāk pie mums, maskējies par dzīvi.
      Pola Dārsija
      1. nedēļa
      « SVARĪGI »
      8. jūlijsŠodien vārdadienas svin Antra, Adele, Ada. Varbūt kāda no viņām arī nesvin. Cilvēki ne vienmēr svin savas vārdadienas. Dažiem tas nav svarīgi. Es savu nesvinu, piemēram. Bet mamma svin. Manu. Bet savu viņa nesvin. Viņai tas nav svarīgi.9. jūlijsZaiga, Asne, Asna. Ja Zaiga, Asne un Asna gribētu ar mani iepazīties, man būtu jāatbild — Oskars. Bet es tā nedarītu. Jo es ar cilvēkiem tikpat kā nerunāju. Vienīgais, ko viņiem saku, ir — kāda vārda datums vai kāda datuma vārdi. Esmu iemācījies abējādi. Tad viņi smejas un bieži pārbauda. «Tu nu gan esi prikols, Kalendār!» tā reizēm smejas skolēni un aizskrien tālāk savās problēmās. Bet tagad ir vasara un viņiem nav nekādu problēmu. Un, jā, šai mazpilsētā mani sauc par Kalendāru, jo esmu iemācījies visas vārdadienas no galvas. Bet daudzi no tiem, kas mani uzrunā, nezina, ka mani sauc Oskars. Viņiem tas nav svarīgi.10. jūlijsVēl es katru nedēļu izvēlos vienu vārdu un par to domāju. Un vēl ir noteikums, ka tas nedrīkst būt kāda cilvēka vārds, jo ar to jau es tāpat diezgan daudz krāmējos. Un šīs nedēļas vārds, protams, ir «svarīgi». Es par to domāju jau trešo dienu pēc kārtas. Kas ir svarīgi. Un kas nav svarīgi. Un šodien es domāju, vai tas vispār ir svarīgi — par to domāt. Un es to pajautāju mācītājam, pie kura eju (viens no retajiem cilvēkiem, ar ko es runāju), jo nopietnu dakteri nevaru atļauties, tāpēc ka mamma ir pensionāre, bet es nekur nestrādāju. Man ir kaut kāds sindroms un vēl dažas saslimšanas, kas saistītas ar nerviem. Tas man neļauj strādāt, taču ļauj iemācīties kalendāru no savas galvas. Tas nemaz nebija tik grūti. Patiesībā pat ļoti vienkārši. Es katru dienu iemācījos vienu datumu. Un tā darīju gadu. Protams, ar laiku viss sarežģījās, jo man nākamajā dienā vajadzēja atkārtot iepriekšējās dienas datumu un vārdus. Un sākumā es to darīju svilpodams. Bet tad, pirmā mēneša beigās, es jau vairs nebiju tik priecīgs. Un adventes laikā mani jau gribēja vest uz klīniku citā pilsētā. Bet tas nozīmētu, ka es būtu prom no viņas. Ne jau no mammas. No mammas arī, protams, un tas ir svarīgi, bet šoreiz tas nebija mammas dēļ. Varētu teikt, ka es iemīlējos vienā meitenē. Man liekas, ka es iemīlējos. Ka tā to sauc. Ka tā ir mīlestība. Es viņu ieraudzīju vasaras vidū. Nu, precīzāk — 8. jūlijā, pa Antrām, Adelēm un Adām pirms diviem gadiem. Mēs ar mammu sēdējām kafejnīcā «Stūrītis», kur vienreiz nedēļā varam ēst zupiņas un saldos, un citreiz arī otro, bet bez salātiem vai vienas kotletes. Mēs parasti ēdam mājās. Bet šoreiz, paldies Dievam, bijām «Stūrītī», kā parasti pēc baznīcas. Un tad ienāca viņa. Un es nevarēju beigt uz viņu skatīties. Man nekad tā nav. Es uz cilvēkiem vispār gandrīz neskatos un nerunāju tikpat kā neko. Un viņa bija kā nekad. Es nevarēju beigt blenzt un sāku trīsreiz lēnāk ēst frikadeļu zupu toreiz. Mamma to pamanīja un prasīja, kas notiek, un es teicu, ka nezinu. Un es tiešām nezināju. Toreiz. Tagad man liekas, ka tā ir mīlestība. Ka tā uzvedas mīlestība. Un viņa tur sēdēja ar to savu puisi, kuru, starp citu, kā vēlāk uzzināju, sauc Uvis, un ēda kā veģetārieši. Un tad viņa aizgāja. Un es pat nezināju, kā viņu sauc. Un es pabeidzu frikadeļu zupu un sapratu, ka iemācīšos visus gada vārdus un datumus no savas galvas, jo viens starp tiem būs arī viņas vārds.Un vēlāk, kad jau pāris mēnešus biju mācījies, es sapratu, ka īstenībā pat negribu uzzināt, kā viņu sauc, jo daži vārdi ir tik neglīti, ka tas varētu man salauzt sirdi. Un vēl es sākumā domāju, ka mācīšos tikai sieviešu vārdus. Bet tie vīriešu vārdi visu laiku tā pinās pa vidu, ka es viņus vienkārši pieķēru klāt. Bet tad ap Ziemassvētkiem man sāka draudēt klīnika, ja nebeigšu mācīties kalendāru. Un es apsolīju to atmest. Bet es turēju čurikus. Tas bija viņas dēļ. Un tas bija svarīgi. Jo es gribēju viņu šad tad redzēt. Paskatīties. Bet nestaigāt pakaļ, jo tā būtu uzmākšanās no manas puses. Un, galvenais, nekad nerunāt, jo man taču viņai nav, ko teikt. Un tā nu es kalendāru turpināju mācīties slepeni — pa naktīm aiz aizkariem, jo pretī istabas logam ir laterna un tad var redzēt. Un, kad bija palikušas vēl tikai pāris nedēļas līdz kalendāra galam, es jau gandrīz vairs nevarēju. Daudz vēmu. Pēdējās dienas bija tiešām grūtas. Un tad mani tomēr atšifrēja un aizveda uz klīniku. Un tas notika tieši pa Uvjiem. Bet es tiku atpakaļ.11. jūlijsŠodien es domāju, ka ir svarīgi nerakstīt tik daudz kā vakar. Neaizrauties. Jo tad es sanervozējos un man beidzas lapiņa. Bet te es rakstu plānotājā, ko man uzdāvināja mācītājs. Viņš to uzdāvināja, lai es domātu par nedēļas svarīgo vārdu un kaut ko arī pierakstītu. Un mēs to varētu pēc tam pārrunāt. Un man ir jāpieraksta, jo es varu aizmirst, ja nepierakstu. Neaizmirstu es tikai kalendāru. Viņš teica, ka tam pirmajam vārdam jābūt svarīgam. Un mēs ilgi domājām svarīgo vārdu. Un tad es to gluži vienkārši sapratu.

      Скриншоты

  • [Профиль] [ЛС]
    Показать сообщения:    
    Ответить на тему

    Текущее время: 22-Ноя 00:37

    Часовой пояс: UTC + 5



    Вы не можете начинать темы
    Вы не можете отвечать на сообщения
    Вы не можете редактировать свои сообщения
    Вы не можете удалять свои сообщения
    Вы не можете голосовать в опросах
    Вы не можете прикреплять файлы к сообщениям
    Вы не можете скачивать файлы